Divi darbības mehānismi, Ņujorkas konvencija un kāpēc arbitrāžas klauzula šeit ir vissvarīgākā
-
Jūsu ārzemju partneris nemaksā — jūs domājat, ka parāda piedziņa ārzemēs ir pārāk sarežģīta un dārga. Vai tā tiešām ir taisnība?
-
Vai zinājāt, ka Rīgas Arbitrāžas tiesas lēmumu var izpildīt vairāk nekā 170 valstīs visā pasaulē, un nav nepieciešams iesniegt jaunu prasību tiesā?
-
Kas jādara, slēdzot līgumu ar ārvalstu partneri, lai strīda gadījumā izvairītos no atkarības no tā jurisdikcijas?
Latvijas piegādātājs trīs gadus sadarbojās ar Lietuvas uzņēmumu. Bija uzkrājies 32 000 eiro parāds. Sarunas nonāca strupceļā. Piegādātājs nolēma vērsties tiesā un saskārās ar šādu dilemmu: kurā tiesā vērsties un kā izpildīt spriedumu Lietuvā?
Šis jautājums rodas ikvienam, kurš strādā ar ārvalstu partneriem. Un uz to ir ļoti konkrētas atbildes — ja vien saprotat mehānismus.
Divi veidi, kā piedzīt parādu no ārvalstu parādnieka
Pirmais ceļš: arbitrāžas lēmums un Ņujorkas konvencija.
1958. gada Ņujorkas konvenciju par ārvalstu arbitrāžas nolēmumu atzīšanu un izpildi ir parakstījušas vairāk nekā 170 valstis. Tā izveido standartizētu mehānismu: vienā valstī pieņemts arbitrāžas nolēmums tiek atzīts un izpildīts citā parakstītājvalstī, nepārskatot lietu pēc būtības.
Kā tas darbojas praksē: jūs saņemat lēmumu no Rīgas šķīrējtiesas Latvijā. Pēc tam jūs iesniedzat pieteikumu tās valsts tiesā, kurā atrodas parādnieks vai viņa īpašums. Tiesa pārbauda procesuālo prasību ievērošanu un izdod vietējo izpildrakstu. Pēc tam vietējais tiesu izpildītājs to apstrādā.
Svarīgs nosacījums: jūsu līgumā ir jāiekļauj arbitrāžas klauzula, kurā norādīta konkrēta arbitrāžas tiesa. Bez tās šis mehānisms nav pieejams.
Otrais variants: valsts tiesas lēmums un ES Regula 1215/2012.
Ja parādnieks atrodas ES valstī un jums nav arbitrāžas klauzulas, piemēro Regulu (ES) 1215/2012. Tā ļauj vienas ES valsts tiesas spriedumu izpildīt citā ES valstī bez atsevišķas atzīšanas procedūras.
Svarīgs ierobežojums: Regula attiecas tikai uz ES valstīm un tikai uz štatu tiesu lēmumiem. Parādniekiem ārpus ES piemērojama tikai Ņujorkas konvencija un arbitrāža.
Kāpēc arbitrāžas klauzulai ir būtiska nozīme starptautiskajos līgumos?
Ja līgumā nav iekļauta arbitrāžas klauzula, strīdā ar ārvalstu partneri rodas jurisdikcijas jautājumi. Latvijas tiesai var nebūt jurisdikcijas izskatīt strīdu, ja līgumā ir iekļauta klauzula, kas nosaka ārvalsts tiesas jurisdikciju, vai ja piemērojamie tiesību akti nosaka citu jurisdikciju.
Rīgas Arbitrāžas tiesas arbitrāžas klauzula un Ņujorkas konvencija kopā dod jums kontroli: strīds šeit tiek izskatīts saskaņā ar skaidriem noteikumiem, un lēmums tiek izpildīts parādnieka atrašanās vietā.
Starptautisko līgumu formulējumā jāiekļauj arī: procedūras valoda, piemērojamie tiesību akti un norāde, ka puses atzīst Rīgas šķīrējtiesas jurisdikciju.
Praktiski soļi pirms tiesas prāvas uzsākšanas
Vispirms pārbaudiet līgumu. Vai ir iekļauta arbitrāžas klauzula? Kādi ir piemērojamie tiesību akti? Ja piemērojamie tiesību akti ir citas valsts tiesību akti, tas sarežģīs procesu, bet nepadarīs to neiespējamu.
Otrkārt: noteikt, kur atrodas parādnieka aktīvi. Nekustamais īpašums, konti, transportlīdzekļi — kurā jurisdikcijā? Spriedums ir jāizpilda neatkarīgi no tā, kur atrodas īpašums.
Treškārt, apsveriet izmaksas. Starptautiskā parādu piedziņa ir dārgāka nekā iekšzemes piedziņa: dokumentu tulkošana, juridiskais atbalsts parādnieka valstī un vietējā tiesu izpildītāja pakalpojumi. Parādiem līdz 3000–5000 eiro izmaksas var būt nesamērīgas. Lielākām summām viss ir pamatots.
Reāls gadījums
Latvijas IT uzņēmums pabeidza izstrādes projektu igauņu klientam. Parāds bija 28 000 eiro. Līgumā bija iekļauta arbitrāžas klauzula, kurā bija norādīta Rīgas arbitrāžas tiesa un norādīts, ka piemērojamie tiesību akti ir Latvijas likumdošana.
Prasība tika iesniegta Rīgas Arbitrāžas tiesā. Lēmums tika saņemts 45 dienu laikā. Pēc tam saskaņā ar Ņujorkas konvenciju tika iesniegts pieteikums Igaunijas tiesā. Igaunijas tiesa pārskatīja procesuālos aspektus un deva atļauju piedziņai. Vietējais tiesu izpildītājs piedzina parādu no parādnieka bankas kontiem.
Viss process, sākot no prasības iesniegšanas līdz naudas saņemšanai, ilga aptuveni piecus mēnešus. Bez arbitrāžas klauzulas tikai jurisdikcijas noteikšana būtu prasījusi tikpat ilgu laiku.
Trīs soļi, kas jāveic tagad
Pirmkārt: pārbaudiet līgumus ar ārvalstu partneriem, lai pārliecinātos, vai tajos ir iekļauta arbitrāžas klauzula. Ja nē, pievienojiet to nākamās līguma atjaunošanas vai jauna līguma parakstīšanas laikā.
Otrkārt: slēdzot jaunus starptautiskus nolīgumus, vienmēr norādiet šķīrējtiesas klauzulu, piemērojamos tiesību aktus un tiesvedības valodu. Šie ir trīs elementi, kas nosaka visu strīda gadījumā.
Treškārt: ja parāds jau pastāv, pirms prasības celšanas novērtējiet parādnieka aktīvus. Tas noteiks izpildes stratēģiju.
Ar pareizo līguma klauzulu ārvalstu parādnieks nav strupceļš. Tas vienkārši ir garāks ceļš. Bet tāds pastāv.
Šis raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju.